Izglītiba Latvijā

. . .
tile1l_front.gif (82 bytes)Izglītība Latvijā
button_top.GIF (1448 bytes)

 

 

Izglītība Latvijā
Profesionālā izglītība
Vidējā izglītība
Pirmskolas izglītība
Speciālā izglītība

. a

* Izglītības iestāžu un to audzēkņu kopskaits valstī
* Izglītības iestādes Latvijas pilsētās (1997.gads)
* Izglītības iestāžu skaits Latvijas rajonos
* Izglītības sistēma
*
Izglītības programmu princips, izglītības standarti
* Izglītības saturs
* Izglītības iestādes
* Izglītības iestādes un pašvaldības

 

Pašlaik spēkā ir 1991.gadā pieņemtais Izglītības likums, kas neatbilst pašreizējām prasībām.

6. Saeimas deputātiem ir iesniegti vairāki jauni Izglītības likuma pieņemšanai nepieciešami projekti: Vispārējās izglītības likumprojekts un Profesionālās izglītības likumprojekts. Tie tiek deputātu komisijās izskatīti un papildināti atbilstoši dotajiem ieteikumiem. Sagatavošanā ir arī kopējais Izglītības likums (t.s. jumta likums).

Jaunie likumi paredz pāreju uz izglītības programmu principu.
Ir jau sagatavots vispārējās izglītības programmu apraksts, kurā akcentēta pašu izglītības iestāžu loma programmu izstrādē. Vispārējās izglītības likumā ir paredzēti vidējās izglītības virzieni. Tiek izstrādāti valsts vispārējās izglītības standarti.

 

Izglītības iestāžu un to audzēkņu kopskais valstī

1997.gads (dati mācību gada sākumā)

Visu veidu vispārizglītojošās skolas 1110 360 014
Arodskolas 76 26 400
Vidējās speciālās mācību iestādes 47 19 272
Augstākās mācību iestādes 33 64 948
Pirmsskolas iestādes 598 68 437

 

Izglītības iestādes Latvijas pilsētās (1997.gads)

Republikas
pilsētas
Pirms-
skolas
bērnu
iestādes*
Vispārizglī-
tojošās
dienas
skolas
Arodskolas Vidējās
speciālās
mācību
iestādes
Augstākās
mācību
iestādes
Rīga 611/598 172 28 17 24
Daugavpils 34/33 28 5 3 1
Jelgava 17/16 17 4 1 1
Jūrmala 10/10 16 - 1 1?
Liepāja 22/21 17 2 4 1
Rēzekne 9/9 10 2 2 1
Ventspils 10/9 10 1 2 1

* Šajā iedaļā pirmais cipars apzīmē skaitu 1996.gadā, otrais – 1997.gadā.

 

Izglītības iestāžu skaits Latvijas rajonos

1997.gads

Republikas
rajoni
Pirmskolas
bērnu
iestādes
Vispārizglī
tojošās
dienas
skolas
Arodskolas
Aizkraukles 22/22 25 1
Alūksnes 9/9 26 1
Balvu 8/11 27 -
Bauskas 12/10 34 1
Cēsu 16/15 44 2
Daugavpils 5/6 32 -
Dobeles 15/15 29 2
Gulbenes 9/9 23 2
Jelgavas 7/7 27 1
Jēkabpils 13/13 38 3
Krāslavas 8/8 31 1
Kuldīgas 7/7 29 2
Liepājas 12/12 35 1
Limbažu 10/10 28 2
Ludzas 18/18 29 1
Madonas 19/19 35 2
Ogres 17/17 27 2
Preiļu 5/5 30 2
Rēzeknes 20/17 40 2
Rīgas 33/32 48 1
Saldus 13/15 27 -
Talsu 19/19 35 -
Tukuma 8/11 34 -
Valkas 14/14 24 1
Valmieras 18/18 32 4
Ventspils 7/8 15 -

Speciālās izglītības nodrošināšanai arī lauku rajonos ir izglītības iestādes, kas atbilst audzēkņu kontingenta īpašajām vajadzībām.

 

Izglītības sistēma

Latvijas mācību iestādēs tiek nodrošināta izglītība trijos līmeņos:

Pirmais līmenis: pamata (pamatskolas) izglītība divos posmos
pirmais posms: 1. – 6. klase
otrais posms: 7. – 9. klase.

Izglītības ilgums
Pamatizglītība – 9 gadi (bērni vecumā starp 6-7 un 15-16 gadiem).
Vidējā izglītība - 3 līdz 5 gadi:

  • vispārējā vidējā izglītība – 3 gadi (jaunieši vecumā starp 15-16 un 18-19 gadiem)
  • vidējā speciālā izglītība pēc pamatizglītības - 4 – 5 gadi
  • arodizglītība – 2 – 4 gadi
  • profesionālās programmas - 1 – 2 gadi

 

Otrais līmenis: vidējā izglītība 10. – 12. klase, profesionālā vidējā izglītība.

Pirmajā un otrajā līmenī pamatdokuments, kas ievieš skaidrību skolēna vecāku un skolas attiecībās mācību procesa laikā un arī pēc tā beigšanās ir Izglītības un zinātnes ministrijas 1998.gadā pieņemtā instrukcija “Par skolēnu uzņemšanu un pārcelšanu vispārizglītojošās skolās un speciālās izglītības iestādēs un valsts pārbaudes darbiem vispārējās izglītības iegūšanai”.

Tajā aplūkoti jautājumi par obligāto izglītības vecumu, bērna uzņemšanas kārtību un dokumentiem, skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē, valsts pārbaudes darbiem (eksāmeniem) pamatskolā un vidussskolā, par to saturi un norisi, kā arī par izglītības dokumentiem, to saturu, noformēšanu un izsniegšanu.

Ir paredzēta eksāmenu organizēšana skolēniem, kas vēlas uzlabot savus mācību sasniegumus.

 

Trešais līmenis: augstākā izglītība

augstākā izglītība dalās divos posmos;
pirmais posms: koledžu izglītība,
profesionālā akadēmiskā augstākā izglītība;
otrais posms: maģistratūra, doktorantūra.

Augstākās izglītības ilgums (vecumā starp 18 – 19 gadiem un 27-29 gadiem):
bakalauru programmas 3 – 4.5 gadi
maģistratūras programmas – 2 gadi
doktorantūras programmas – 3-4 gadi
profesionālās programmas – 0.5 – 1.5 gadi
profesionālās programmas – 4+ gadi
koledžu profesionālās programmas 1.5 – 2 gadi

Pēc finansējuma avota un piederības izglītības iestādes dalās valsts un pašvaldību iestādēs, resoru un juridisko personu iestādēs.
Tiek nodrošināta arī pirmskolas izglītība, kas uzskatāma par pirms pirmā līmeņa izglītību.

 

Izglītības programmu princips, izglītības standarti

Jaunajā izglītības projektā ietvertais izglītības programmu princips dos iespēju Latvijā iegūto izglītību salīdzināt ar Eiropas valstīs iegūto izglītību un panāks tās atbilstību starptautiskajam izglītības klasifikatoram.

Savukārt valsts standarti visās izglītības pakāpēs palīdzēs izveidot līdzsvarotas mācību programmas un skolēnu slodzes.

Izglītības programmu paraugu izstrāde laikā no 1998. līdz 2001.gadam būs viens no galvenajiem IZM uzdevumiem. Šīm programmām būs ieteikuma raksturs. Netiks ierobežota skolu patstāvība programmu veidošanā atbilstoši mācību priekšmetu paraugplāniem un mācību priekšmetu standartiem. Pašlaik ir izstrādāts Valsts pamatizglītības standarta projekts un iesākta Valsts vidējās izglītības standarta izstrādāšana.

 

Izglītības saturs

Pašlaik noris darbs, lai īstenotu izglītības satura reformu. Izglītības saturs tiek aizvien vairāk piemērots sabiedrības vajadzībām. Mācību saturā ieviesti jauni priekšmeti: civilzinības, ekonomika, veselības mācība, ētika, kristības mācība un kristīgās ticības mācība. Angļu valoda ir noteikta kā pirmā svešvaloda.
Galvenā reformas doma - izglītībai ir jānodrošina līdzsvars starp teorētiskajām zināšanām un prasmi dzīvot reālajā pasaulē un risināt konkrētus dzīves uzdevumus.

 

Izglītības iestādes

  • Ikviena izglītības iestāde reģistrējama Izglītības iestāžu reģistrā mēneša laikā no tās dibināšanas.

Ikvienam iedzīvotājam ir pieejamas reģistrā iekļautās ziņas.

  • Tiesības strādāt par pedagogu ir personām ar pedagoģisko izglītību, kas atbilst IZM profesionālās kvalifikācijas prasībām

Pedagoģiskā privātprakse ir atļauta, ja tās uzsākšanai ir saņemts sertifikāts, kuru izsniedz Izglītības un zinātnes ministrija.

  • Visi izglītības iestādēs un privātpraksē strādājošie pedagogi tiek reģistrēti Pedagogu reģistrā.

 

Izglītības iestādes un pašvaldības

Pašvaldību pienākums ir sekmēt izglītības iestāžu darbu. Pašvaldībām tās teritorijā dzīvojošajiem bērniem jānodrošina iespēja iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību tuvākajā izglītības iestādē.
Tām jāgādā arī par jauniešu iespējām iegūt vidējo izglītību.

Pašvaldības piedalās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā. Pašvaldību kompetencē ir arī izglītības iestāžu tīkla pārveidošana, lai nodrošinātu visiem bērniem pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanu.

Tās koordinē obligātās izglītības vecumu saniegušo bērnu uzskaiti savā teritorijā. Savā teritorijā tām jārūpējas, lai bērniem nodrošinātu ārpusstundu pasākumus, to skaitā bērnu nometnes.

Ja pašvaldības teritorijā nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu, pašvaldībai jārūpējas par transportu uz skolu un atpakaļ.