. | . | . | |
![]() |
|
. | a
Pašlaik spēkā ir 1991.gadā pieņemtais Izglītības likums, kas neatbilst pašreizējām prasībām. 6. Saeimas deputātiem ir iesniegti vairāki jauni Izglītības likuma pieņemšanai nepieciešami projekti: Vispārējās izglītības likumprojekts un Profesionālās izglītības likumprojekts. Tie tiek deputātu komisijās izskatīti un papildināti atbilstoši dotajiem ieteikumiem. Sagatavošanā ir arī kopējais Izglītības likums (t.s. jumta likums). Jaunie likumi paredz pāreju uz izglītības programmu
principu.
Izglītības iestāžu un to audzēkņu kopskais valstī 1997.gads (dati mācību gada sākumā)
Izglītības iestādes Latvijas pilsētās (1997.gads)
* Šajā iedaļā pirmais cipars apzīmē skaitu 1996.gadā, otrais 1997.gadā.
Izglītības iestāžu skaits Latvijas rajonos 1997.gads
Speciālās izglītības nodrošināšanai arī lauku rajonos ir izglītības iestādes, kas atbilst audzēkņu kontingenta īpašajām vajadzībām. Izglītības sistēma Latvijas mācību iestādēs tiek nodrošināta izglītība trijos līmeņos: Pirmais līmenis: pamata
(pamatskolas) izglītība divos posmos Izglītības ilgums
Otrais līmenis: vidējā izglītība 10. 12. klase, profesionālā vidējā izglītība. Pirmajā un otrajā līmenī pamatdokuments, kas ievieš skaidrību skolēna vecāku un skolas attiecībās mācību procesa laikā un arī pēc tā beigšanās ir Izglītības un zinātnes ministrijas 1998.gadā pieņemtā instrukcija Par skolēnu uzņemšanu un pārcelšanu vispārizglītojošās skolās un speciālās izglītības iestādēs un valsts pārbaudes darbiem vispārējās izglītības iegūšanai. Tajā aplūkoti jautājumi par obligāto izglītības vecumu, bērna uzņemšanas kārtību un dokumentiem, skolēnu pārcelšanu nākamajā klasē, valsts pārbaudes darbiem (eksāmeniem) pamatskolā un vidussskolā, par to saturi un norisi, kā arī par izglītības dokumentiem, to saturu, noformēšanu un izsniegšanu. Ir paredzēta eksāmenu organizēšana skolēniem, kas vēlas uzlabot savus mācību sasniegumus.
Trešais līmenis: augstākā izglītība augstākā izglītība dalās divos posmos; Augstākās izglītības ilgums (vecumā starp
18 19 gadiem un 27-29 gadiem): Pēc finansējuma avota un piederības izglītības iestādes
dalās valsts un pašvaldību iestādēs, resoru un juridisko personu iestādēs. Izglītības programmu princips, izglītības standarti Jaunajā izglītības projektā ietvertais izglītības programmu princips dos iespēju Latvijā iegūto izglītību salīdzināt ar Eiropas valstīs iegūto izglītību un panāks tās atbilstību starptautiskajam izglītības klasifikatoram. Savukārt valsts standarti visās izglītības pakāpēs palīdzēs izveidot līdzsvarotas mācību programmas un skolēnu slodzes. Izglītības programmu paraugu izstrāde laikā no 1998. līdz 2001.gadam būs viens no galvenajiem IZM uzdevumiem. Šīm programmām būs ieteikuma raksturs. Netiks ierobežota skolu patstāvība programmu veidošanā atbilstoši mācību priekšmetu paraugplāniem un mācību priekšmetu standartiem. Pašlaik ir izstrādāts Valsts pamatizglītības standarta projekts un iesākta Valsts vidējās izglītības standarta izstrādāšana.
Pašlaik noris darbs, lai īstenotu izglītības satura
reformu. Izglītības saturs tiek aizvien vairāk piemērots sabiedrības vajadzībām.
Mācību saturā ieviesti jauni priekšmeti: civilzinības, ekonomika, veselības
mācība, ētika, kristības mācība un kristīgās ticības mācība. Angļu valoda ir
noteikta kā pirmā svešvaloda.
Ikvienam iedzīvotājam ir pieejamas reģistrā iekļautās ziņas.
Pedagoģiskā privātprakse ir atļauta, ja tās uzsākšanai ir saņemts sertifikāts, kuru izsniedz Izglītības un zinātnes ministrija.
Izglītības iestādes un pašvaldības Pašvaldību pienākums ir sekmēt izglītības iestāžu
darbu. Pašvaldībām tās teritorijā dzīvojošajiem bērniem jānodrošina iespēja
iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību tuvākajā izglītības iestādē. Pašvaldības piedalās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā. Pašvaldību kompetencē ir arī izglītības iestāžu tīkla pārveidošana, lai nodrošinātu visiem bērniem pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanu. Tās koordinē obligātās izglītības vecumu saniegušo bērnu uzskaiti savā teritorijā. Savā teritorijā tām jārūpējas, lai bērniem nodrošinātu ārpusstundu pasākumus, to skaitā bērnu nometnes. Ja pašvaldības teritorijā nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu, pašvaldībai jārūpējas par transportu uz skolu un atpakaļ.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||