|
|||
| . | . | . | |
  |
|||
|
. | a
Vispārizglītojošās skolas un vispārējā vidējā izglītība Vidējā izglītība (10-12. kl.) ir izglītības pakāpe, kurā notiek daudzpusīga personības pilnveide, mērķtiecīga un padziļināta attīstība apzināti izraudzītā vispārējās un/vai profesionālās izglītības virzienā, sagatavošanās studijām augstākajā izglītības pakāpē vai profesionālajai darbībai, kā arī iesaistīšanas sabiedrības dzīvē. Vidējā izglītība var tikt specializēta atkarībā no izglītojamā interesēm un iespējām. Tādējādi ir iespējams iegūt vidējo vispārējo, vidējo profesionālo un vidējo speciālo izglītību.
Skolēnus speciālās izglītības iestādē uzņem pamatojoties uz pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdzienu un vecēku vai aizbildņu rakstisku iesniegumu. Vispārējā izglītība Vispārējās izglītības iegūšana sākas ar pamatizglītības apguvi. To sāk tajā kalendārajā gadā, kad bērnam aprit pilni 6 vai 7 gadi. Mācīties iespējams valsts vai pašavaldību vai privātajās mācību iestādēs. Valsts un pašvaldību mācību iestādēs uzņemšana pirmajā klasē notiek bez jebkāda veida pārbaudījumiem. Ja vecāki vēlas mainīt skolu, viņiem jāiesniedz skolai, no kuras bērns vēlas izstāties, rakstisks paziņojums no skolas, kurā bērns vēlas iestāties, ka viņš var tikt uzņemts. Pamatskolā eksāmenus apliecības par pamatskolas izglītību saņemšanai ir atļauts kārtot tiem skolēniem, kuriem ir vērtējums gadā visos valsts noteiktajos mācību priekšmetos. Ja skolēnu un viņa vecākus neapmierina mācību rezultāti, viņiem ir tiesības pirms apliecības par pamatizglītības saņemšanu rakstiski lūgt skolu atstāt skolēnu 9.klasē otru gadu mācību rezultātu uzlabošanai. Pēc pamatizglītības ieguves, piesakoties mācībām vidusskolas 10.klasē, skolēns iesniedz nepieciešamos dokumentus, tajā skaitā apliecību par pamatizglītību un gada un eksāmenu atzīmju izrakstu. Lēmums par jaunieša uzņemšanu vidusskolā tiek paziņots pēc vidusskolas iestājpārbaudījumiem. Ja viņš netiek uzņemts, viņam ir tiesības saņemt vidusskolas iestājpārbaudījuma eksāmena lapu. Eksāmenus par vidusskolas kursa apguvi atļauts kārtot 12.klases skolēniem, kas saņēmuši vērtējumu mācību gadā vismaz piecos obligātajos un septiņos izvēles mācību priekšmetos. Vērtējumu par gadu mācību priekšmetā skolotājs izliek no vērtējuma 1. un 2.semestrī un vērtējuma ieskaitē, ko attiecīgajā gadā noteikusi ministrija. 12.klases skolēni paziņo rakstveidā skolas administrācijai par izvēlētajiem eksāmeniem līdz 1.semestra beigām. Eksāmeni notiek saskaņā ar skolas direktora apstiprinātu eksāmenu sarakstu un ievērojot izglītības un zinātnes ministra valsts pārbaudījumiem noteiktors eksāmenu norises datumus. Eksāmenus, kuri kārtoti 10.vai 11.klasē un kuros skolēns vēlas saņemt augstāku vērtējumu, var tikt kārtoti atkārtoti pēc gada. Gada un eksāmenu atzīmju izrakstos skolēna zināšanu vērtējumus formulē šādi: 10 (izcili), 9 (teicami), 8(ļoti labi), 7 (labi), 6 (gandrīz labi), 5 (viduvēji), 4(gandrīz viduvēji), 3 (vāji), 2 (ļoti vāji), 1 (ļoti, ļoti vāji). Skolēns, kas saņēmis apliecību par pamatizglītību vai atestātu par vidējo izglītību, ir tiesīgs uzlabot savus mācību sasniegumus eksāmenā. Šos eksāmenus skolēns drīkst kārtot triju gadu laikā tajā skolā, kurā viņš saņēmis izglītību apliecinošo dokumentu. Pēc šī termiņa viņam ir tiesības kārtot eksāmenus kā eksternim. Eksterņa eksāmenus var pieņemt jebkuras vispārizglītojošās skolas pedagogi.
Vispārizglītojošo dienas skolu skaits
Latvijā
Skolēnu skaits vispārizglītojošās
dienas skolās
Vidējās speciālās mācību iestādes Vidējās speciālās mācību iestādes nodrošina vidējās izglītības pirmo līmeni. Parasti mācības tajās ilgst no 4 līdz 5 gadiem un audzēkņi tajās tiek uzņemti pēc pamatizglītības iegūšanas. Līdzās vidējai vispārīgajai izglītībai tiek iegūta arī profesionālā izglītība. Vidējās speciālās mācību iestādes (tehnikumi, koledžas, specializētās skolas) ir tikai daļā rajonu. Aizkraukles, Bauskas, Jēkabpils, Liepājas, Ludzas, Ogres, Rēzeknes, Talsu, Tukuma, Valkas rajonā katrā ir viena šāda iestāde, Rīgas, Cēsu, Daugavpils pa divām. Pārējos rajonos šādu iestāžu nav.
Apmācību nozaru īpatsvars vidējā speciālajā izglītībā (% no audzēkņu kopskaita)
Vidējās speciālās mācību iestādes pēc piederības Izglītības un zinātnes ministrija Šajās mācību iestādēs ir dienas un neklātienes nodaļas (izņēmums Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledža un Rīgas tehniskā koledža, kur ir vienīgi dienas nodaļa). Rīgas Valsts tehnikums* * Ir arī vakara nodaļa.
Kultūras ministrija Latvijas Kultūras skola* * Ir neklātienes nodaļa
Zemkopības ministrija Kazdangas lauksaimniecības tehnikums *ir neklātienes nodaļa
Labklājības ministrija Rīgas 1. medicīnas skola
Juridisko personu jeb privātās vidējās specialās mācību iestādes Ventspils ekonomiskā koledža SIA
Augstākās mācību iestādes, kurās var iegūt vidējo speciālo izglītību Rīgas Tehniskā universitāte Vidējās speciālajās mācību iestādēs 1997./98. mācību gadā mācījās 17755 audzēkņi, no kuriem 4556 audzēkņi jeb 26.2% mācījās krievu valodā. Vairāk nekā 50% audzēkņu mācās krievu valodā šādās mācību iestādēs: Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums
Vidējo speciālo mācību iestāžu darbinieki 1997./1998.mācību gadā sajās iestādēs strādāja 2779 pedagoģiskie darbinieki, no kuriem 405 bija arodapmācības skolotāji. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
