![]() |
![]() |
|||||||||
Vienkāršākais,
bet pietiekami efektīvs veids, ir informācijas meklēšana, zinot, kā sauc vietu
(adreses), kur informācija tiek glabāta. Tā kā Internet tīklā ir vienota
informācijas adreses norādīšanas sistēma, tad adresu izveides noteikumu pielietošana
ir efektīvs meklēšanas līdzeklis. Šīs zināšanas noderēs arī turpinot apgūt
informācijas meklēšanu un pat var teikt, ka zināšanas par Internet adresēm pieder
pie pamatzināšanām par Internet tīklu. Katram no Internet datoriem un katrai apkopotai informācijas vienībai (dokumentam, lappusei) ir sava unikāla adrese. Pēc šīs adreses teorētiski var atrast jebkuru dokumentu. Praktiski dokumenta atrašanu nosaka vairāki nosacījumi, dažkārt kādu no tiem nav iespējams izpildīt. Tādā gadījumā pat pareiza adrese norādīšana nepalīdz. Tomēr tā notiek samērā reti. Vienkāršākās adreses ir t.s. mājas lappusēm (home pages), var uzskatīt, ka mājas lappušu adrese parasti sakrīt ar Internet datora adresi. Internet adreses ir vienkāršas, viegli iegaumējamas un
viegli izprotamas. Adrese parasti sastāv no trim vārdiem. Pirmais vārds apzīmē
Internet servisu. Visizplatītākais ir World Wide Web. Tā apzīmējums adresē ir www .
Nākamais ir punkts ".", kas ir adreses obligāts elements. Pēc tam seko
informācijas īpašnieka nosaukums, nosaukuma saīsinājums, apzīmējums vai citāda
veida norāde uz informācijas īpašnieku vai/un glabātāju un atkal punkts. Tai var
izmantot, piemēram, firmu nosaukumus (piemēram, lielākā daļa firmu, kuru darbība ir
mērojama pasaules mērogā, gandrīz visas firmas, kuras ir saistītas ar datorbiznesu).
Piemēram, www.sun , www.netscape , www.microsoft , www.unesco , www. latnet.lv ,
www.sfl.lv. Pēdējais elements adresē norāde uz informācijas īpašnieka (glabātāja)
darbības veidu vai atrašanās vietu. Pašlaik lieto sekojošus apzīmējumus:
Adreses sastāvdaļas edu, gov, mil parasti attiecas uz ASV
Internet datoriem. Tā ir gan tradīcija, gan patreizējais stāvoklis, ka adreses tiek
noteiktas ASV, gan arī tāpēc, ka daudzas adreses ir aizņemtas (adresei ir jābūt
unikālai un parasti esošu adresi tā īpašniekam neatņem). Tāpēc vairākās
valstīs, lai norādītu uz izglītības, valdības vai militārām organizācijām
pievieno ceturto adreses sastāvdaļu, starp īpašnieku un darbības veidu, - valsts
nosaukuma saīsinājumu.
|
||||||||||
Autors Juris Uzulāns - jouris@acad.latnet.lv | ||||||||||
![]() ![]() ![]() |